Rent in Riga mājokļu īres tirgus apskats par 2011. gada rudeni
Mājokļu īres
TIRGUS APSKATS
2011. gads
RUDENS
Rudens sezonā salīdzinājumā ar vasaras sezonu lielas izmaiņas īres tirgū nav notikušas un izteiktāks kļuvis jau iepriekšējās sezonās novērotais izīrējamo dzīvokļu trūkums dažādos segmentos – sākot no zemākās cenu kategorijas un beidzot ar augstāko.
Piedāvājuma trūkums ir arī lētākos segmentos, piemēram, arī par 150 latiem mēnesī mikrorajonos grūti ir atrast piemērotu dzīvokli. Piedāvājumā ir tikai daži dzīvokļi, kurus klientiem var piedāvāt, taču parasti atrodas kādi trūkumi, kas klientus neapmierina.
Viens no iemesliem, kāpēc ir šāds piedāvājuma trūkums, ir mazais Rīgas dzīvokļu īres tirgus, kurā visas ieinteresētās puses labi pārzina visus publiskajā piedāvājumā esošos dzīvokļus. Ja kāds dzīvoklis dažādu iemeslu dēļ ilgāku laiku netiek izīrēts, tad potenciālo īrnieku interese par to pazūd, jo dzīvoklis tiek uzskatīts par ”vecu preci”.
Iespējams, ka potenciālo īrnieku piesardzību rudens sezonā izraisījušas arī ”Latvijas Krājbankas” problēmas un baumu vilnis ap ”Swedbank”, kā arī ziemas un apkures sezonas tuvošanās.
Īres cenas rudens sezonā ir nostabilizējušās – tās viennozīmīgi nesamazinās, bet arī daudzmaz ievērojams cenu pieaugums nav novērojams.
Vidējā dzīvokļu īres maksa Rīgas centrā 2011. gada rudenī bija 275 lati mēnesī un tā nav mainījusies salīdzinājumā ar 2011.gada pavasari un vasaru. Salīdzinājumā ar 2010. gada rudens sezonu vidējā Rīgas centra dzīvokļu īres maksa ir palielinājusies par 11%.
Arī jaunajos projektos īres dzīvokļu piedāvājums ir neliels, jo attīstītāji, kuri 2011. gadā pabeiguši vai sākuši jauno projektu celtniecību, dzīvokļus tajos piedāvā pārdošanai un tikai retais nonāk īres tirgū.
Privātmāju tirgū Jūrmalā jau šī gada rudens sezonā tika novērota aktivitāte no to īrnieku puses, kuri vēlas īrēt šīs mājas gan ilgtermiņā, gan nākamā gada vasaras sezonā.
Privātmāju īpašnieki Jūrmalā, redzot ievērojamo pieprasījumu, būtiski paaugstinājuši īres cenas, taču, visticamāk, par šādām cenām īpašumus izīrēt neizdosies un pavasarī vai vasaras sākumā īres maksas tiks samazinātas.
Svarīgākās tendences rudenī:
• Izteiktāks kļuvis jau iepriekšējās sezonās novērotais akūts izīrējamo dzīvokļu trūkums dažādos segmentos – sākot no zemākās cenu kategorijas un beidzot ar augstāko.
• Ja kāds dzīvoklis dažādu iemeslu dēļ ilgāku laiku netiek izīrēts, tad potenciālo īrnieku interese par to pazūd, jo dzīvoklis tiek uzskatīts par ”vecu preci”.
• Īres cenas rudens sezonā ir nostabilizējušās – tās nesamazinās, bet arī daudzmaz ievērojams cenu pieaugums nav novērojams.
• Vidējā dzīvokļu īres maksa Rīgas centrā 2011.gada rudenī bija 275 lati mēnesī un tā nav mainījusies salīdzinājumā ar 2011.gada pavasara un vasaras.
• Arī jaunajos projektos īres dzīvokļu piedāvājums ir neliels, jo attīstītāji, kuri 2011.gadā pabeiguši vai sākuši jauno projektu celtniecību, dzīvokļus tajos piedāvā pārdošanai un tikai retais nonāk īres tirgū.
• Vidējā sērijveida dzīvokļu īres maksa rudens sezonas beigās ir saglabājusies 2,8 lati par kvadrātmetru. Šāda vidējā cena ir nemainīga kopš 2011. gada jūlija.
• Privātmāju īpašnieki Jūrmalā, redzot ievērojamo pieprasījumu, būtiski paaugstinājuši īres cenas, taču, visticamāk, par šādām cenām īpašumus izīrēt neizdosies un pavasarī īres maksas tiks samazinātas.
Mājokļu īres tirgus attīstības tendences
Var prognozēt, ka arī ziemas sezonā aktivitātē īres tirgū īpašas izmaiņas nav gaidāmas. Saglabāsies kvalitatīva piedāvājuma deficīts un arī īpašam īres maksas kāpumam nav sevišķa pamata. Tiesa, nav nekāda pamata gaidīt arī īres cenu samazinājumu – visticamāk, tās paliks stabilas.
”Prognozēt to, kā attīstīsies īres tirgus, ir visai grūti, jo valda liela nenoteiktība. Šķiet, ka situācija nepasliktināsies, bet nav arī liela pamata dzīvokļu piedāvājuma lielam palielinājumam,” skaidro Jānis Lipša.
Banku meitasuzņēmumi pārņemtos dzīvokļus īres tirgū pārsvarā nepiedāvās, jo tas nav šo uzņēmumu biznesa mērķis – uzturēt un apsaimniekot šos dzīvokļus, gūstot kādus ienākumus no īres. Banku meitasuzņēmumu mērķis ir pārņemtos dzīvokļus pārdot, iespējams, ka pēc pārdošanas jaunie īpašnieki kādus no dzīvokļiem varētu piedāvāt īres tirgū, prognozē Jānis Lipša.
Tāpat arī jaunie projekti, kuru būvniecība 2011.gadā ir atsākusies, paredzēti pārdošanai, nevis īrei.
”Iespējams, ka kāds šos dzīvokļus nopirks ar mērķi nākotnē tos izīrēt, bet to, cik daudz šādu dzīvokļu būs, rādīs nākamie periodi,” skaidro Jānis Lipša.
Rudenī notikušais ”Latvijas Krājbankas” krahs, kā arī nepamatoto baumu vilnis par ”Swedbank” daudzus cilvēkus ir pamudinājis izņemt naudu no saviem depozītiem un ieguldīt šos līdzekļus savādāk, piemēram, nopērkot dzīvokli.
”Šādā gadījumā cilvēks var izšķirties depozīta procentu vietā kā ienākumus par savu ieguldījumu saņemt īres maksu. Ņemot vērā to, ka procentu likmes noguldījumiem patlaban ir ļoti zemas, notikumi banku sektorā ir vairojuši neuzticēšanos bankām, var prognozēt, ka būs daļa cilvēku, kas savus noguldījumus investēs nekustamajā īpašumā un saņems 2% līdz 3% gada ienākumus no īres maksas, kura patlaban vēl ir diezgan zema un tālākā nākotnē varētu augt,” prognozē Jānis Lipša.
Pēdējā laikā ir bijuši gadījumi, kad ārvalstnieki, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, iegādājas īpašumu, kurš jau ir izīrēts un kurā dzīvo īrnieki. Šādā gadījumā, ja dzīvokļa pirkuma mērķis ir tikai uzturēšanās atļauja, tad pircējam ir izdevīgāk, ja tajā jau dzīvo īrnieki, kas nodrošina regulārus ienākumus.